Still Meadow

Publicēts · 3 min lasīšanas

Trauksme mūsdienu dzīvē: kāpēc daudzi no mums jūtas saspringti

Trauksme ir viena no mūsu laika biežākajām pieredzēm. Ko saka pētījumi par iemesliem un kāpēc šī sajūta nenozīmē, ka ar tevi kaut kas nav kārtībā.

Ja bieži jūties saspringts, nemierīgs vai noraizējies, pats īsti nezinādams kāpēc, esi ļoti plašā sabiedrībā. Trauksme ir viena no mūsu laika biežākajām cilvēciskajām pieredzēm. Pasaules Veselības organizācija lēš, ka aptuveni viens no divdesmit pieciem cilvēkiem pasaulē dzīvo ar trauksmes traucējumiem, un vēl daudz vairāk cilvēku pazīst ikdienas versiju: sažņaugtas krūtis pirms sarežģītas sarunas, prātu, kas naktī nepārstāj skriet, klusu nemiera dūkoņu, ritinot ziņas.

Šis raksts nav diagnoze. Tas ir mēģinājums mierīgi saprast, kāpēc daudzi no mums jūtas saspringti un kāpēc šī sajūta ir pelnījusi ziņkāri un laipnību, nevis kaunu.

Ļoti sena trauksmes sistēma ļoti jaunā pasaulē

Trauksme savā būtībā ir trauksmes signalizācijas sistēma. Tā radās, lai uzturētu mūsu senčus dzīvus: čaukstoņa zālē, svešinieks nometnes malā, ziema ar pārāk maz pārtikas. Ķermenis uz iespējamu draudu reaģē, saasinot uzmanību, paātrinot sirdsdarbību un sagatavojot muskuļus rīcībai. Lielāko daļu cilvēces vēstures šie signāli nāca un gāja. Briesmas pagāja, ķermenis nomierinājās.

Mūsdienu dzīve prasa, lai tā pati sistēma darbotos pavisam citos apstākļos. Nedaudzi no mums sastopas ar lauvām, bet daudzi saskaramies ar nemitīgu mazāku signālu plūsmu, ka kaut kas varētu būt nepareizi: neatbildēta ziņa, termiņš, virsraksts par krīzi pasaules otrā malā, paziņojums vienpadsmitos vakarā. Katrs signāls ir neliels. Kopā tie var neļaut trauksmei pilnībā izslēgties.

Kas mūsu laiku padara citādu

Pētnieki un klīnicisti norāda uz vairākām mūsdienu dzīves iezīmēm, kas, šķiet, baro trauksmi:

Nekas no tā nenozīmē, ka mūsdienu dzīve ir vienkārši slikta vai ka pagātne bija mierīga. Tas nozīmē, ka mūsu nervu sistēmai tiek prasīts apstrādāt vairāk, biežāk, ar mazāk patiesas atpūtas brīžu.

Just trauksmi nav personiska neveiksme

Viena no grūtākajām trauksmes daļām ir otrs slānis, ko tā bieži atnes: doma, ka tev nevajadzētu tā justies, ka citi tiek galā labāk, ka ar tevi kaut kas nav kārtībā. Šis otrs slānis var būt smagāks par pirmo.

Palīdz atcerēties, ka trauksme ir normāla cilvēka reakcija, nevis rakstura trūkums. Pat pētījumi par stresu liecina, ka ir svarīgi, kā mēs domājam par savām reakcijām. Pazīstamā pētījumu sērijā psiholoģe Alija Krama (Alia Crum) ar kolēģiem atklāja, ka cilvēki, kas iemācījās uztvert stresu kā kaut ko, kas var arī palīdzēt, nevis tikai kaitēt, uzrādīja veselīgākas stresa reakcijas un jutās spējīgāki tikt galā. Sajūtai nebija jāizzūd, lai lietas uzlabotos. Mainījās attieksme pret sajūtu.

Kad trauksmei nepieciešams vairāk nekā pašpalīdzība

Ikdienas trauksme kāpj un krītas. Tā var būt nepatīkama, bet pāriet. Tomēr dažreiz trauksme kļūst tik stipra vai pastāvīga, ka nosaka katru dienu: tu izvairies no vietām vai cilvēkiem, nedēļām ilgi slikti guli, ķermenī jūti paniku vai grūti strādāt un par kaut ko priecāties. Tad ir vērts aprunāties ar ārstu vai garīgās veselības speciālistu. Trauksmes traucējumi ir bieži, un tie labi padodas ārstēšanai. Palīdzības lūgšana ir spēka, nevis vājuma pazīme.

Maigāks sākums

Ikdienas trauksmei mazas lietas palīdz vairāk, nekā gaidām. Dažas lēnas elpas ar garu, mīkstu izelpu. Desmit minūtes ārā, skatoties kokos vai debesīs. Telefons citā istabā vienu vakaru. Saruna ar kādu, kas klausās. Mierīga balss, kas pasaka ko laipnu.

Tieši pēdējā iemesla dēļ pastāv Still Meadow. Tā ir klusa vieta, kur vari sēdēt pļavā, ko pats izvēlies, klausīties maigā mūzikā un dabā un dzirdēt īsus cerības stāstus no senām tradīcijām vai vārdus, ko pats sev uzrakstīji. Tā neatrisinās mūsdienu dzīves problēmas. Bet tā var dot tavai trauksmes sistēmai dažas minūtes atpūtai un atgādināt, ka neesi viens ar to, ko jūti.

Avoti

  1. World Health Organization (2023). Anxiety disorders, fact sheet. https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/anxiety-disorders
  2. World Health Organization (2022). COVID-19 pandemic triggers 25% increase in prevalence of anxiety and depression worldwide. https://www.who.int/news/item/02-03-2022-covid-19-pandemic-triggers-25-increase-in-prevalence-of-anxiety-and-depression-worldwide
  3. Office of the U.S. Surgeon General (2023). Our Epidemic of Loneliness and Isolation. https://www.hhs.gov/sites/default/files/surgeon-general-social-connection-advisory.pdf
  4. Crum, A. J., Salovey, P., & Achor, S. (2013). Rethinking stress: The role of mindsets in determining the stress response. Journal of Personality and Social Psychology, 104(4), 716–733.