Piecu minūšu atsvaidzināšana trauksmes brīžiem
Vienkārši, uz pētījumiem balstīti soļi, kad trauksme pieaug: lēna elpošana, nostiprināšanās caur sajūtām, sajūtas nosaukšana un īsa pastaiga.
Trauksme bieži uznāk neērtos brīžos: pirms sanāksmes, nakts vidū, pārpildītā vilcienā. Šādos brīžos ilgtermiņa padomi daudz nepalīdz. Palīdz kaut kas mazs, ko vari izdarīt tūlīt. Šeit ir vienkārša piecu minūšu atsvaidzināšana. Tev nav vajadzīgs nekāds aprīkojums, un lielāko daļu vari izdarīt, nevienam to nepamanot.
Pirms sāc, viena svarīga piezīme: šie soļi var palīdzēt ikdienas trauksmes un stresa gadījumā. Ja tev bieži ir panikas lēkmes vai trauksme, kas apgrūtina ikdienu, lūdzu, aprunājies ar ārstu vai terapeitu. Šīs metodes var atbalstīt ārstēšanu, bet to neaizstāj.
Pirmā minūte: pamani un nosauc
Sāc ar to, ka vienkārši pamani, kas notiek. Kur savā ķermenī tu jūti trauksmi? Sažņaugtas krūtis, plivinošs vēders, saspringti pleci, auļojošs prāts?
Tad pasaki to vārdiem, klusi vai čukstus: „Es jūtu trauksmi.” „Tās ir raizes.” Tas izklausās gandrīz pārāk vienkārši, bet Metjū Līberman (Matthew Lieberman) un kolēģu pētījums atklāja, ka jūtu pārvēršana vārdos, ko psihologi sauc par afekta nosaukšanu (affect labelling), bija saistīta ar mazāku amigdalas aktivitāti, tas ir, smadzeņu daļas, kas iesaistīta trauksmes reakcijās. Sajūtas nosaukšana to nepadara par pagaisušu, bet var mazliet pagriezt skaļumu uz leju.
Otrā un trešā minūte: palēnini elpu
Tagad pievērs uzmanību elpošanai. Nekas nav jāpiespiež. Vienkārši padari elpu mazliet lēnāku un izelpu mazliet garāku par ieelpu.
- Maigi ieelpo pa degunu aptuveni četras sekundes.
- Lēni izelpo pa degunu vai mīksti pa muti aptuveni sešas sekundes.
- Atkārto divas minūtes.
Pēc sistemātiskā pārskata, ko vadīja Andrea Zakaro, lēna elpošana, mazāk nekā desmit elpas minūtē, ir saistīta ar lielāku sirdsdarbības mainīgumu un pāreju uz ķermeņa nomierinošo sistēmu. Garā izelpa ir atslēga: tā darbojas kā maiga bremze nervu sistēmai.
Ja skaitīšana tevi dara saspringtāku, aizmirsti skaitļus. Vienkārši ļauj katrai izelpai būt mazliet garākai un mīkstākai par iepriekšējo.
Ceturtā minūte: atgriezies pie savām sajūtām
Trauksme ievelk prātu nākotnē: kas varētu notikt, kas varētu noiet greizi. Nostiprināšanās to atgriež tagadnē. Biežs vingrinājums izmanto piecas maņas. Maigi pamani:
- piecas lietas, ko vari redzēt,
- četras lietas, ko vari sajust, piemēram, savas pēdas uz grīdas vai krēslu zem sevis,
- trīs lietas, ko vari dzirdēt,
- divas lietas, ko vari saost,
- vienu lietu, ko vari nobaudīt.
Nav jāizdara perfekti. Jēga ir dot uzmanībai kaut ko īstu un tiešu, uz ko atpūsties.
Piektā minūte: kusties vai atpūties
Beidz ar mazu, laipnu darbību savam ķermenim. Ja vari, piecelies un staigā minūti, vislabāk ārā vai līdz logam. Maiga kustība palīdz ķermenim izlietot daļu enerģijas, ko rada trauksme. Ja nevari kustēties, pagroz plecus, atlaid rokas un ļauj žoklim kļūt mīkstam.
Pēc tam uzdod sev vienu jautājumu: vai ir viena maza, praktiska lieta, ko varu izdarīt attiecībā uz to, kas mani māc? Ja ir, izlem, kad to izdarīsi. Ja nav, atgādini sev, ka raizes ir sadzirdētas un ka šobrīd tās ir labi nolikt malā.
Kā to atvieglot nākamreiz
Šie soļi darbojas labāk ar praksi, tāpat kā muskulis kļūst stiprāks, to lietojot. Vingrinoties, kamēr esi mierīgs, ir daudz vieglāk atcerēties tos, kad esi noraizējies. Sākumam pietiek ar dažām minūtēm dienā lēnas elpošanas vai klusas sēdēšanas. Laika gaitā meditācijas tipa prakses pētījumos ir uzrādījušas pieticīgus, bet reālus ieguvumus trauksmes gadījumā, piemēram, lielajā 2014. gada metaanalīzē, ko vadīja Madhavs Goijals.
Var palīdzēt arī vieta, kas atgādina ķermenim, kāds ir miers. Still Meadow tika radīts tieši tam: kluss lauks, maigas skaņas un mīksta balss, kas aicina lēni elpot un atpūsties. Kad pienāks nākamais trauksmes brīdis, tu ceļu atpakaļ zināsi mazliet labāk.
Avoti
- Zaccaro, A., Piarulli, A., Laurino, M., et al. (2018). How breath-control can change your life: A systematic review on psycho-physiological correlates of slow breathing. Frontiers in Human Neuroscience, 12, 353. https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/30245619/
- Lieberman, M. D., Eisenberger, N. I., Crockett, M. J., et al. (2007). Putting feelings into words: Affect labeling disrupts amygdala activity in response to affective stimuli. Psychological Science, 18(5), 421–428.
- Goyal, M., Singh, S., Sibinga, E. M. S., et al. (2014). Meditation programs for psychological stress and well-being: A systematic review and meta-analysis. JAMA Internal Medicine, 174(3), 357–368.